Līdz 1993.gadam uzbūvētās ēkas ierakstīšana zemesgrāmatā:
Līdz 1993. gada 5. aprīlim veikto būvdarbu tiesiskumu nepārvērtē, pārbauda ēkas esamību dabā un būves īpašuma tiesību iegūšanu.
Ja ēkai nav padomju laika būvprojekta, bet būvvalde gūst pārliecību, ka ēka ir izbūvēta pirms 1993. gada, būvvaldei nav tiesiska pamata iepriekš pieņemt, ka konkrētā ēka ir patvaļīgas būvniecības objekts.
Līdz 2014.gadam saskaņotās ēkas nodošana ekspluatācijā:
Ēkām, kas līdz 2022. gada 1. oktobrim nav nodotas ekspluatācijā, būvnoteikumi paredz pagarināt būvatļaujas derīguma termiņu arī pēc noteiktā maksimālā būvdarbu veikšanas ilguma.
Noteikumi attiecas uz visām ekspluatācijā nenodotām ēkām – savrupmāju, saimniecības ēku vai dārza māju, kurām būvatļauja izsniegta pirms 2014. gada 1. oktobra bez norādīta maksimālā būvdarbu termiņa.
Ēkas nodošana ekspluatācijā ar būvatļauju pēc 2014.gada:
Ēkas, kurām būvatļauja izsniegta pēc 2014. gada 1. oktobra ar norādītu maksimālo būvdarbu termiņu astoņi gadi, bija jānodod ekspluatācijā līdz 2022. gada 1. oktobrim.
Gadījumā, ja ēkas nav nodotas ekspluatācijā, būvnoteikumi paredz pagarināt būvatļaujas derīguma termiņu arī pēc noteiktā maksimālā būvdarbu veikšanas ilguma.
Atkāpes no būvprojekta:
Ja dabā uzbūvētais nesakrīt ar būvprojektā izstrādāto – ir veikta pārbūve, tad pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā, ir jāizstrādā un jāsaskaņo izmaiņu projekts.
Ja būvdarbi ir pabeigti, bet ir nepieciešams izstrādāt izmaiņu projektu, maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums nav jāpagarina, bet ir jāveic izmaiņu projekta saskaņošana.
Būvprojekta izmaiņu projektu var izstrādāt tikai tiem būvprojektiem, kuriem ir saņemta būvatļauja.
Projektu var izstrādāt arī tad, ja ir būvprojekta ģenerālplāna akcepts, kas vienlaikus uzskatāms par atļauju realizēt būvniecības ieceri.
Pirms izmaiņu projekta izstrādes, būvinženieris veic tehniskā stāvokļa novērtēšanu un sagatavo tehniskās apsekošanas aktu ar novērtējumu un rekomendācijām atjaunošanai, ja tas ir iespējams.
Izmaiņas būvprojektā ir iespējams saskaņot, ja tās atbilst spēkā esošiem normatīviem un teritoriālajam plānojumam, kā arī saņemta būvprojekta izstrādātāja rakstveida piekrišana.
Patvaļīgi uzbūvētas ēkas legalizācija:
Ja ēka ir patvaļīgi uzbūvēta, tad ir jāveic ēkas legalizācija – jāizstrādā un jāsaskaņo būvniecības ieceres dokumentācija un jāsaņem būvatļauja.
Ar paziņojumu par būvniecību vai paskaidrojuma rakstu, ir saskaņojamas dzīvojamās ēkas līdz 60m2, kā arī palīgēkas, bet lielākām ēkām ir nepieciešams būvprojekts un būvatļauja.
Pirms legalizācijas projekta izstrādes, būvinženieris veic tehniskā stāvokļa novērtēšanu un sagatavo tehniskās apsekošanas aktu ar novērtējumu un rekomendācijām atjaunošanai, ja tas ir iespējams.
Kā arī ir nepieciešama esošās mājas uzmērīšana un izpildmērījumi.
Uzbūvētajai ēkai ir jāatbilst spēkā esošiem normatīviem un teritoriālajam plānojumam, pretējā gadījumā ēka ir jādemontē.
Pēc būvdarbu pabeigšanas būvvaldē ir jāiesniedz dokumenti ēkas pieņemšanai ekspluatācijā.
Būvatļaujas pagarināšana:
Jāņem vērā, ka būvdarbiem ir jābūt uzsāktiem tādā apjomā, lai tos varētu uzmērīt.
Ja būvdarbi nav uzsākti, būvvaldē jāiesniedz iesniegums būvatļaujas anulēšanai.
Būvvalde pagarina būvatļauju, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
Valsts kadastra informācijas sistēmā ir iesniegta nepabeigtas jaunbūves deklarācija, kurai pievieno:
Bezsaimnieka ēkas saskaņošana:
Ja uz īpašumā esošas zemes atrodas nevienam nepiederoša ēka, īpašniekam ir tiesības ierosināt gan būvniecības dokumentācijas izstrādi, gan ēkas nojaukšanu:
- Vispirms ir jāsaprot, vai ēku ir iespējams legalizēt, izstrādājot būvniecības dokumentāciju.
- Uzbūvētajai ēkai ir jāatbilst spēkā esošiem normatīviem un teritoriālajam plānojumam, pretējā gadījumā ēka ir jādemontē.
- Pēc ēkas demontāžas, ēkas dzēšanu Valsts Zemes Dienestā ir tiesīgs ierosināt zemes īpašnieks, pievienojot būvvaldes izziņu par ēkas neesamību.
Par ēkas piederību ir jāinteresējas zemesgrāmatu nodaļā un Valsts zemes dienestā.
Ja ēka nav reģistrēta kā patstāvīgs īpašuma objekts, zemes īpašnieks ir tiesīgs vērsties tiesā, lai atzītu tam īpašuma tiesības uz ēku.
Par to, vai ēka ir legāla, tai ir jaunbūves statuss un tā nav nodota ekspluatācijā, ir jāinteresējas būvvaldē.
Ēkas ierakstīšana zemesgrāmatā:
Ēkas īpašnieks Būvniecības Informācijas Sistēmā (BIS) iesniedz iesniegumu par ēkas ierakstīšanu zemesgrāmatā, pamatojoties uz ēkas pieņemšanu ekspluatācijā vai uz būvvaldes izziņu par ēkas statusu.
Nekustamais īpašums zemesgrāmatā ierakstāms, pamatojoties uz dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma tiesisku iegūšanu.
Ko darīt tālāk?
Saņemiet arhitekta konsultāciju!
Aizpildiet pieteikuma formu un saņemiet konsultāciju vienas dienas laikā! Bezmaksas konsultācija no sertificēta arhitektu biroja Rīgā. Attālums nav šķērslis – sniedzam arhitektu pakalpojumus visā Latvijā!
