Kāda ir energoefektīva māja?
Vienkāršāka ēkas forma sniegs ne tikai ietaupījumu uz būvniecības izmaksām, bet arī paaugstinās ēkas energoefektivitāti. Energotaupības nolūkos, ēkai būtu vērts paredzēt mazāk stūrus un izbīdījumus, paredzot ēkas formu tuvāku kvadrātam, kā arī jāpievērš uzmanība logu un ārdurvju energoefektivitātei. Izvēlieties atbilstošas platības māju, vienam ģimenes loceklim optimāli paredzot ap 35m2. Tātad ģimenei, kurā ir vecāki un divi bērni, vajadzētu paredzēt vidēji ap 140m2 ēku. Ēka ar mansarda stāva izbūvi, divstāvu ēkas vietā, prasīs mazākas apkures izmaksas.
Ēkas ārsienām vajadzētu paredzēt būvmateriālus ar augstāku siltuma inerci – bloku mūri vai koka karkasa gadījumā – reģipša vai atbilstoša biezuma apmetuma apdari no iekšpuses, kas ļaus ārsienās uzkrāt siltumu ziemā no telpa apkures, bet vasarā nepārkarsēt telpas no saules enerģijas. Tāpat energotaupību var panākt ar dubultajām fasādēm, kur gaisa slānis samazinās ēkas siltuma zudumus ziemā, bet vasarā veiks dabīgo fasādes ventilāciju. Siltumizolācijas biezums ir jāizvēlas atbilstoši noteiktajai ēkas energoefektivitātes klasei. Visas mūsu projektētajās ēkas ir ar zemu energopatēriņu, kurām ir piešķirta A vai A+ energoefektivitātes klase.
Ēkas lielāko logu orientācija uz dienvidiem sniegs ieguvumus ziemā, jo saules gaisma, kas iet cauri logu stikliem, uzsildīs istabu, tādā viedā paaugstinot ēkas energotaupību. Tajā pašā laikā logiem ēkas dienvidu pusē ir jāparedz noēnojums vasarā, lai telpas nepārkarstu – atbilstoša ēkas pārkare, kas aizsedz sauli vasarā, kā arī tās var būt žalūzijas vai koki pretī logiem. Logus uz austrumiem labāk paredzēt gaismu caurlaidīgākus, bet logus uz rietumiem – gaismu necaurlaidīgākus, samazinot telpu pārkaršanu caur logiem visas dienas garumā. Ziemeļu pusē, kas ir aukstākā mājas puse, energotaupības nolūkos vajadzētu izvietot mazākus logus.
Saules paneļi ir labs labs ieguldījums energoneatkarībā, ņemot vērā krītošās saules paneļu sistēmas izmaksas un pieaugošās elektrības izmaksas. Saules paneļus var izmantot, kā autonomo sistēmu, kurā enerģija tiek uzkrāta akumulatoros un papildus to var izmantot arī naktī. Kā arī, var veidot kombinēto sistēmu, kur saules paneļus pieslēdz pie elektrotīkla ārpus mājsaimniecības, kas nodrošina papildus enerģiju, kad paneļi neražo vai nodot kopējā tīklā pēc NETO norēķinu sistēmas, kad enerģija ir saražota par daudz. Tādā veidā var atgūt nodoto enerģiju arī ārpus ražīgākajiem mēnešiem, kas ir no aprīļa līdz septembrim.
Saules kolektori energoneatkarībai. Pastāv plakanie saules kolektori, kuru plāksnes sasilst, absorbējot saules starus un nodod siltuma enerģiju sistēmai. Savukārt, vakuuma cauruļu kolektori darbojas pēc termosa principa ar spoguļu sistēmu, atstarojot starus vakuuma caurulē praktiski bez zudumiem. Tie būs efektīvāki arī ziemā. Kolektorus parasti novieto uz jumta, tos caur sūkņu staciju ar vadības bloku pieslēdzot pie ūdens boilera. Saules kolektorus izmanto gan karstā ūdens uzsildīšanai, gan kā apkures sistēmas papildinājumu. Izmantojot saules kolektorus, gada laikā var ietaupīt līdz pat 60% enerģijas, kas paredzēta karstā ūdens uzsildīšanai.
Mūsdienās energotaupīga māja nav iedomājama bez ventilācijas rekuperācijas sistēmas. Rekuperācijas sistēma ir energoefektīva ventilācija, kas ienākošo svaigo gaisu sasilda ar izejošo sasmakušo gaisu. Tādā veidā tiek atgūts līdz 95% mājas siltuma salīdzinājumā ar mājas vēdināšanu caur atvērtiem logiem. Ziemā ar šādu sistēmu tiek ietaupītas apkures izmaksas, bet vasarā tā dzesē māju, kad izvadītais vēsais gaiss atdzesē ienākošo silto gaisu. Tāpat arī svarīga īpašība šādai ventilācijas sistēmai ir tās spēja uzlabot mikroklimatu, pazeminot Co2 līmeni telpās, lai cilvēki justos modri, izgulējušies un spēcīgi.
Siltumsūknis ir energoefektīva alternatīva tradicionālajiem apkures veidiem, jo spēj ģenerēt siltumu no zemes vai gaisa. Enerģija tiek tērēta nevis siltumnesēja uzsildīšanai, bet siltuma pārvadei un pārveidei no apkārtējas vides uz māju. Viena kilovata elektrības patēriņš sniedz līdz 5 kilovati siltumenerģijas. Izplatītākie veidi zeme-ūdens, gaiss-ūdens, gaiss-gaiss, kurus var uzstādīt neatkarīgi no ēkas atrašanās vietas, tie ir pilnībā automatizēti un ar minimālu apkopi. Visefektīvākie ir zeme-ūdens siltumsūkņi, jo tie izmanto stabilu zemes siltumu, neatkarīgi no āra temperatūras, bet to sākotnējās uzstādīšanas izmaksas ir dārgākas.
Siltuma kumulācijas kamīniem ir lielāka siltuma efektivitāte salīdzinājumā ar parastajiem kamīniem. Šādi kamīni uzkrāj siltumu, to lēnām izplatot telpā, nodrošinot ilgstošu mērenu siltuma atdevi arī pēc kurēšanās. Papildus energoefektivitāti var sniegt kamīns ar tīrās sadegšanas metodi, kurā gāzes tiek aizturētas, paaugstinot degšanas efektivitāti. Papildus var izmantot siltuma savācēju ar izolētiem gaisa siltumvadiem, izveidojot sistēmu, kas aizvada silto gaisu uz vairākām telpām. Šādu kamīnu ar siltā gaisa apkures sistēmu papildus var aprīkot ar piespiedu gaisa cirkulāciju ar ventilatora palīdzību.
Lietus ūdens savākšana sistēma ne tikai aizvadīs prom lieko ūdeni, bet palīdzēs arī efektīvi samazināt izdevumus ūdens patēriņam. Svarīgi ir ņemt vērā sistēmas lietošanas ērtumu un pieejamību, to izveidojot pie mājas, dārzā vai palīgēkā. No mājas vai garāžas savākto lietus ūdeni ir iespējams izmantot dārza laistīšanai, kā arī automašīnas un grīdas mazgāšanai. Lietus ūdens savākšanas sistēma sastāv no notekcauruļu kolektora, kas ar cauruļvadu palīdzību ir savienots ar ūdens rezervuāru. Sasniedzot maksimālo līmeni, ūdeni var novadīt drenāžā vai kanalizācijā.
