stāsts par lauku mājas atdzimšanu Tūjasmuižā

stāsts par lauku mājas atdzimšanu Tūjasmuižā


Nupat vietnē delfi.lv ievietots stāsts par lauku mājas atdzimšanu Tūjasmuižā.

Arvien biežāk varam iepazīties ar pieredzes stāstiem, kā cilvēki lēmuši par labu lauku īpašumiem, tiem dodot otro dzīvi, un šis ir viens no tiem. Iedvesmojošs stāsts, kas pierāda – ir jāgrib, jātic un jāieklausās savā iekšējā balsī. Neviens cits nezina labāk kā mēs paši, un arī šie mājas saimnieki, paļaujoties uz savu iekšējo sirdsbalsi, ieguvuši pasakainu lauku īpašumu, kas pamazām, bet tomēr atdzimst pavisam jaunā kvalitātē.

Lai arī ierasts redzēt krietni plašākus lauku īpašumus, Ulda piemērs attaisno faktu, ka kvadratūrai un zemes platībai nav nozīmes. Arī neliels lauku īpašums var būt omulīgs, un tajā var pietikt vietas visam. Dzīvojamās telpas šajā īpašumā nav visai lielas – kopumā ap 37 m2, taču tam nāk klāt terase ar instrumentu šķūni zem tās un piebūve, ar ko vasarā pilnīgi pietiek, jo lielākoties jau laiku gribas pavadīt tieši ārā, svaigā gaisā.

Līdzīgi kā ar mājas atjaunošanas darbiem, arī interjerā nekas nav noticis nejauši, bet gan rūpīgu pārdomu rezultātā. Uldis atklāj, ka jau sākotnēji ģimenē bijusi vienošanās, ka Tūjasmuiža nebūs vieta, kur tiek nogrūstas nevajadzīgas lietas, kā tas mēdz būt ar lauku īpašumiem. ”Šī vieta ir tikpat svarīga, kā mūsu patstāvīgā dzīves vieta, tāpēc arī šeit videi ir jābūt sakārtotai un patīkamai dzīvošanai. Sākot ar dakšiņām un traukiem, beidzot ar mēbelēm un citiem sadzīves priekšmetiem. Svarīgi ir atrast savu stilu, radīt savu auru. Kaut vai no vecām durvīm uztaisīt drēbju pakarināmo vai noēvelēt vecās sijas. Darīt to ēkas kontekstā, lai veidotos tā sajūta, ka vietā var atpūsties, justies brīvi un, atgriežoties pilsētā, vismaz vēl pāris dienas just ap sevi paša radītās vietas vibrācijas,” savā pieredzē dalās mājas saimnieks Uldis.